Pētījums: Kāpēc daži cilvēki zaudē svaru vieglāk nekā citi?


Aug 1, 2017

Individuāli pielāgots uzturs un fiziskas aktivitātes – atslēga labākai svara kontrolei

Vairākums no mums visa mūža garumā dzird vienu un to pašu rekomendāciju svara samazināšanai: sporto un ēd veselīgu pārtiku pareizos daudzumos. Taču jauns Nestlé Veselības institūta zinātnieku pētījums var piešķirt šīm padomam citu dimensiju: jūsu organisma šūnās notiekošie procesi ietekmē to, cik daudz svara jūs zaudējat vai arī kā jūsu organisms reaģē uz dažiem pārtikas produktiem.

Nestlé Veselības institūta komanda pēta svara samazināšanu molekulārajā līmenī, proti, kā jūsu organisms pārstrādā pārtiku. Izpratne par cilvēku molekulārajām atšķirībām nozīmē, ka veselības speciālisti var piedāvāt risinājumus, kas tiešām strādā, nevis mēģināt izmantot vienādu pieeju visiem.

Ķermenis kā dzinējs

Jūsu organisma šūnas satur mitohondrijus: iedomājieties, ka tie ir dzinēji, kas apgādā jūsu šūnas ar enerģiju. Šie  mitohondiriji pārvērš pārtiku enerģijā, un to skaits katram no mums ir dažāds. Jauniešiem, kuri daudz sporto, šūnās ir simtiem mitohondriju, bet vecākiem cilvēkiem un tiem, kuri nav fiziski aktīvi, mitohondriju ir daudz mazāk un tādēļ tie spēj ražot mazāk enerģijas no pārtikas. 

2016. gada decembrī Nestlé veica pētījumu sadarbībā ar Lozannas Universitāti un Lozannas Federālo politehnisko augstskolu Šveicē, lai izpētītu fizisko aktivitāšu ietekmi uz šiem ”šūnu dzinējiem”. Pētījums atklāja: fiziskas aktivitātes ne vien palielina jūsu šūnās esošo mitohondriju skaitu, bet arī liek mitohondrijos esošajiem enerģiju ražojošajiem proteīniem apvienoties klasteros. Tas nozīmē, ka fiziskās aktivitātes izmaina pārtikas enerģijā pārvēršanas procesu un padara efektīvāku enerģijas ražošanu.

Kāpēc tas ir svarīgi? Cenšoties izstrādāt individuāli pielāgotus uztura risinājumus fizisko aktivitāšu radīto efektu saglabāšanai, pētījums atklāja, ka ar mitohondriju skaita palielināšanu vien nepietiks. Lai tie būtu vēl efektīvāki, mums tiem būtu jāpalīdz apvienot savus proteīnus klasteros — līdz ar to mēs mēģinām “iemest” mitohondrijus šūnā un likt šiem “viesiem” mijiedarboties citam ar citu!

Metabolisma “galvenais slēdzis’

Mēs zinām – tas var skanēt nedaudz traki, ka varētu būt reāls pārtikas produkts, kas varētu atdarināt fizisko aktivitāšu radītu efektu. Tomēr tas nav tik neticami, kā izklausās.

Tika pētīts, kādu efektu rada AMPK ferments, kas ir līdzīgs metabolisma galvenajam slēdzim, kurš palīdz mūsu muskuļiem pārstrādāt glikozi un taukus enerģijā. AMPK brīdina jūsu organismu, kad tam ir nepieciešams vairāk enerģijas, līdzīgi tam, kā tas notiek,  kad jūs sportojat. Mūsu pētnieku komanda ir atklājusi, ka  AMPK var kontrolēt: tas nozīmē, ka varētu pastāvēt veids, kā izmantot  šo fermentu, lai piegādātu muskuļiem vairāk glikozes no asinīm un palielinātu enerģijā pārvērsto tauku daudzumu.

Vai pārtikai varētu būt sportošanai līdzīgs efekts?

Šī inovācija neaizvieto fiziskās aktivitātes. Taču tā var palīdzēt cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, tādām kā aptaukošanās vai 2. tipa diabēts, kuri nevar regulāri strādāt, vai tiem, kuri veseļojas pēc traumas, kura ierobežo viņu fiziskās aktivitātes. Ja mēs varam izstrādāt pārtikas produktu, kas pastiprina AMPK efektu, tas var sniegt cilvēkam, kurš dodas īsā pastaigā, efektu, kuru dod 20 minūšu skrējiens vai 40 minūšu brauciens ar divriteni.

Cits “pirksta nospiedums”

Vēl viena pētniecības joma ar lielu potenciālu ir 2. tipa cukura diabēts. Tiek uzskatīts, ka cilvēkiem, kuriem ir pirmsdiabēta stāvoklis un lieks svars, svara samazināšana var novērst saslimšanu ar diabētu. Tomēr tas ne vienmēr tā ir. Zinātnieki nekad nav varējuši droši pateikt, kādēļ daži cilvēki, kuri samazina svaru, veiksmīgi novērš saslimšanu ar 2. tipa diabētu, kamēr citi saslimst ar to par spīti svara  samazināšanai.

Nestlé veica virkni jaunu pētījumu kopā ar Māstrihtas un Kopenhāgenas universitātes zinātniekiem, atklājot, ka asinīs ir noteikti marķieri, kurus mēs nosaucām par “lipīdu nospiedumiem”. Tie var palīdzēt atšķirt potenciālus diabēta slimniekus, kuri var reaģēt uz svara samazināšanu ar labāku cukura kontroli, kas var veiksmīgi novērst saslimšanu ar 2. tipa diabētu.

Šis “nospiedums” nodrošina tā saucamo biomarķieri, kas ļauj mediķiem uzzināt, kurš pacients atbildēs vai neatbildēs ar labāku cukura līmeņa kontroli. Tas var palīdzēt ārstiem izvēlēties individuālu diētu, kas būs vislabāk piemērota pacienta stāvoklim. Citiem vārdiem, tas var mainīt pieeju diagnozes noteikšanai un ārstēšanai pacientiem ar diabēta risku.